Aivars Peisenieks

Šodien ir mana pēdējā darba diena Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā.

Skolā, kurā arī pats esmu mācījies no 1.klases līdz pat vidējās izglītības iegūšanai.

Pirms četriem gadiem, 2018.gadā, bijušo darba kolēģu uzrunāts, aicināts, piekritu un pieņēmu godpilno izaicinājumu, rēķinoties ar ievērojami mazāko finansiālo nodrošinājumu: pieteicos konkursā un tiku izraudzīts par skolas direktoru.

Kopš darba uzsākšanas 2018.gada 1.jūnijā esam iepazinuši viens otru un skolā esam paveikuši pietiekami daudz.

Mēs paši. Cilvēki. Skolotāji un tehniskie darbinieki

Visvērtīgākais jebkurā organizācijā ir cilvēki. Centos būt maksimāli konkrēts savās prasībās. Slavēju publiski, “disciplinēju” aci pret aci. Par to, vai un kā izdevās manu finansiālo u.c. iespēju robežās kolēģiem radīt iespējami komfortablu un saprotamu darba vidi, lai runā paši kolēģi.

Iespējams, ka kāds no manis biežāk lietotajiem izteicieniem (“ziloni var apēst pa maziem gabaliņiem”, “informēts=apbruņots”) kādam no kolēģiem būs aizķēries prātā un nokļuvis lietojamo frāžu arsenālā.

Augstu vērtēju visus un katru mūsu skolas skolotāju, administrācijas un tehniskos darbiniekus. Katrs no kolēģiem veica savu darbu ar lielu atbildību un tā, lai būtu labāk mūsu skolēniem.

Mūsu kopīgo darba gaitu laikā ar prieku vēroju kolēģu veiksmes un palīdzēju, cik vien bija nepieciešams, un cik vien kolēģi ļāvās, lai viņiem palīdzētu.

Skolas vērtības. Pārmaiņas

Uzrunāju, aicināju iesaistīties, izveidoju pārmaiņu vadības grupu. Ar kolēģiem administrācijā, metodisko komisiju vadītājiem un skolotāju izvirzītiem pārstāvjiem spriedām par to, kādai būt mūsu skolai, ko varētu vēlēties skolēni un sabiedrība. Sanāksmju laikā diskutējām par vīziju, misiju un sagatavojām priekšlikumus apspriešanai skolas pedagogiem pedagoģiskās padomes sēdē. Kopīgā darba rezultātā vienojāmies par Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas misiju un vīziju. Un tagad savā ikdienas darbā lēmumus pieņemam, paturot prātā mūsu misiju un vīziju.

Aktivizējām skolas klātbūtni digitālajā vidē. Ar mērķi stāstīt sabiedrībai par mūsu skolu, skolēnu sasniegumiem, skolas tradīcijām, ārpusstundu aktivitātēm.

Atjaunojām skolas tīmekļa vietni.

Izveidojām skolas lapu Facebook vidē 2018. gada jūlijā.

Izglītība. Mācīšanās. Mācīšana

Paplašinot skolēniem piedāvātās iespējas, ieviesām un realizējām Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu (STEM).

Saskaņā ar jauno, kompetencēs balstīto izglītības standartu, vidusskolā izstrādājām un ieviesām trīs izvēļu komplektus vidusskolēniem – Sociālās zinātnes un valodas, Matemātika un tehnoloģijas, Dabaszinātnes.

Mums ir izdevies nodrošināt ar pedagogiem skolu un mācību procesu visus šos gadus.
Tas bija un joprojām ir milzīgs izaicinājums – uzrunāt, uzaicināt, iepazīstināt, vienoties par darbu tieši mūsu skolā. Protams, ir bijuši īslaicīgi “pārrāvumi”, kad kāds kolēģis negaidīti ir nolēmis mainīt savu nodarbošanos vai dzīvesvietu. Ļoti ceru, ka arvien lielākais skolotāju deficīts mūsu skolu skars iespējami vēlu.

Vide skolā

Mums izdevās organizēt skolas pārbūves metu konkursu, lai rastu risinājumu un nodrošinātu MK noteikumu Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” prasības, tai skaitā minimālo telpas platību uz vienu skolēnu.

Konkursā tika izraudzīts mets uzvarētājs. Diemžēl ATR procesā noteikto ierobežojumu dēļ “vecajam” Lielvārdes novadam bija liegta iespēja ņemt aizdevumu Valsts kasē. Skolas pārbūves projekts netika realizēts.

Papildus visiem citiem izaicinājumiem praktiski veselu mācību gadu strādājām krīzes režīmā. Skolas baseina demontāžas procesā radušās plaisas dēļ skolai bija BVKB noteikts liegums izmantot telpas jaunākajā mācību korpusā. Dažu dienu laikā pārplānojām mācību procesu un mācību procesā izmantojām visas iespējamās skolas telpas un arī līdz tam neierastas telpas kā skolotāju istabu bioloģijas stundām un jauniešu telpu Sporta centrā vēstures un sociālo zinību stundām.

Patiess gandarījums par visiem kolēģiem, par to, ka varējām rast risinājumu un strādāt šādos krīzes apstākļos.

Virzība uz procesu digitalizāciju

Meklējot iespējami efektīvāko un izmaksu/ieguvumu ziņā labāko risinājumu, 2019.gada janvārī skolas vārdā noslēdzu līgumu ar Google, kļuvām par vienu no daudzajām skolām, Google for Education pakalpojuma lietotājām.

Līdz ar to skola guva iespēju, neieguldot ne centu, izmantot plašu darba vides digitalizācijas un organizēšanas rīku klāstu, ieskaitot praktiski neierobežotu informācijas glabāšanas vietu katram skolotājam un skolēnam, individuāla un grupu darba organizēšanas rīkus, kalendāru vidi, personalizētus e-pastus [email protected] katram darbiniekam un skolēnam, mācību organizēšanas rīku Classroom, tiešsaistes sanāksmju rīku Meet un, protams, ofisa programmas Doc, Sheet un Slides (Word, Excel un PowerPoint analogi).

Gan es pats personīgi, gan kolēģi skolotāji savstarpēji, organizējām kolēģiem iepazīšanos un mācības strādāt digitālajā vidē, veidot digitālo informācijas apmaiņas, saziņas un darbu plānošanas kultūru. Protams, bija arī izaicinājumi, dabīga reakcija pret neierastajiem rīkiem un vidi. Taču arvien vairāk redzamie ieguvumi guva pārsvaru pār sākotnēji jūtamo netīksmi pret digitālo jaunievedumu.

Sākoties attālinātajam mācību procesam Covid-19 situācijā, mēs bijām gatavi un uzreiz lietojām jau iepazītos digitālo sapulču un mācību procesa rīkus Google Meet un Google Classroom. Nebija nepieciešamības “taustīties” un meklēt rīkus darbam attālināti. Visu nodrošināja Google rīki un skolvadības rīks E-klase.

Sadarbība

Vadot izglītošanās procesu un saimnieciskās lietas, mērķtiecīgi veidojām savstarpējā izpratnē balstītu sadarbību un komunikāciju ar pašvaldību visos sadarbības posmos un aspektos. Gan ar finansistiem un ekonomistiem, gan grāmatvedību, gan juridisko nodaļu un arī būvvaldi. Līdz pievienošanās brīdim jaunveidotajam lielajam novadam bija izveidojusies laba, produktīva un cieņpilna sadarbība ar Lielvārdes novada pašvaldību, skolas padomi un lielu daļu sabiedrības pārstāvju.

No savstarpēji karojošu viedokļu pārstāvēšanas situācijas skolai izdevās uzlabot sadarbību ar skolēnu vecāku pārstāvjiem – skolas padomi. Abpusēji ieklausījāmies viens otra viedokļos un radām iespējami labākos risinājumus katrai apspriežamai situācijai. Ar patiesu gandarījumu varu teikt, ka lielākā daļa skolēnu vecāku ir vērsti uz pozitīvu sadarbību un vēlas nodrošināt savu bērnu skolai iespējami labākos apstākļus un risinājumus.

Ja vien mēs spētu izmērīt skaitļos visu to, ko vecāki ir snieguši kā palīdzību savu bērnu klašu pasākumos, kā palīdzību skolai morālā atbalsta un dāvinājumu veidā, tad noteikti iegūtu skaitli ar daudz nullēm!

Noslēguma vietā

Pēc četru gadu misijas pienākuma savā skolā esmu nolēmis mainīt savu aktivitāšu jomu un nodarboties ar citām lietām.

Paldies par iespēju pēc daudzu gadu pārtraukuma atkal ienākt skolas vidē, iepazīt kolēģus skolā, sadarbības partnerus izglītības jomas un saimniecisko lietu aktivitātēs.

Vēlu visiem kolēģiem un sadarbības partneriem veiksmi un izdošanos, realizējot savus personīgos mērķus un veicot misiju “Veicināt zinošu, izvērtētspējīgu, radošu, dzīvei sagatavotu jauniešu izaugsmi”!

Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas direktors (06.2018-06.2022)

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Ar šo ierakstu vēlos atkal aktualizēt nepieciešamību pārskatīt izglītības iestāžu finansējuma modeli vai prasības izglītības iestādēm.

Ieraksta mērķauditorija ir visi, kuriem ir prasības un viedoklis par izglītības sistēmu, it īpaši skolām.

Ja Tev, tēti, mamma, ierēdni, politiķi, uzņēmēj, tiek radīta situācija, kad Tev jāpaplašina sniegto pakalpojumu klāsts, daudzveidība, taču pretī saņem tieši tikpat lielu kopējo “paldies” (jeb naudu), kāds tas bija arī iepriekš, sniedzot mazāku daudzumu pakalpojumu…

Ko Tu par šo teiktu?

Vai Tu esi motivēts ilgstoši dzīvot tā, ka par arvien lielāku sniegto pakalpojumu apjomu Tavi kopējie ienākumi (“paldies”) nepalielinās?

Situācija A.

• Tu gatavo saviem 10 klientiem video filmiņu latviešu valodā.
• Video sagatavošanai Tu patērē 3 dienas sava laika.
• Par video sagatavošanu 10 klientiem Tu saņem, piemēram, 100 Naudiņas.
• Tātad par 1 dienas darbu Tu saņem 100/3 = 33.33 Naudiņas.

Situācija B.

• Tev tagad ir uzdots šiem pašiem 10 klientiem sagatavot video filmiņu latviešu valodā un to pašu filmiņu arī angļu valodā.
• Tagad video sagatavošanai latviešu valodā un tā paša video ieskaņošanai angļu valodā Tu patērē 4 dienas sava laika.
• Joprojām par video sagatavošanu 10 klientiem Tu saņem, piemēram, 100 Naudiņas.
• Tātad tagad par 1 dienas darbu Tu saņem 100/4 = 25 Naudiņas

Kas ir vairāk: 33.33 Naudiņas vai 25 Naudiņas?

Jā, jā! Esi sapratis pareizi. Tu būtu ļoti neapmierināts ar šādu situāciju.

Un tagad “iekāpsim skolotāja kurpēs”.

Par naudu.
Skola saņem no valsts naudu skolotāju algām.
Naudas daudzumu nosaka tikai skolēnu skaits.
(ar nelielām korekcijām atkarībā no dažiem “atrašanās vietas, apdzīvotās vietas” koeficientiem un koeficientiem par skolēniem ar mācīšanās īpatnībām).
Tas ir t.s. princips “nauda seko skolēnam”.

Par skolotāja algu.
Skolotāja alga ir atkarīga no algas likmes par pilnu slodzi. Jo vairāk stundu skolotājs mēnesī pasniedz, jo lielāka būs skolotāja alga.
“Lielos vilcienos” Alga = Likme x stundu skaits.

Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogiem un interešu izglītības skolotājiem, kuriem tarifikācijā ir noteikta darba slodze nedēļā, mēneša darba algu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M = A × st : sl, kur
M – mēneša darba alga;
A – mēneša darba algas likme;
st – tarificēto darba stundu skaits nedēļā;
sl – darba slodze nedēļā, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei.

Pedagoga darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogiem un interešu izglītības pedagogiem ir 30 darba stundas nedēļā.

Mēneša algas likmi par pilnu slodzi aprēķina, ņemot vērā skolai piešķirto valsts finansējumu (atkarīgs no skolēnu skaita) un mācību plāna realizēšanai nepieciešamo stundu (slodžu) skaitu.
Likme ir ~= piešķirtā nauda / nepieciešamo stundu (slodžu) daudzums.

Skola. Situācija A.

• Skolai ir X skolēnu, līdz ar to skolai piešķirtais finansējums ir, piemēram, 3000 Naudiņas.
• Mācību plāna realizēšanai nepieciešams, piemēram, 4 slodzes (4 skolotāji).
• Tātad uz vienu slodzi skolotājam var samaksāt 750 Naudiņas.

Skola. Situācija B.

• Skola ir ieviesusi vēl vienu mācību programmu, kas skolēniem dod iespēju izvēlēties mācīties vienu vai citu zinātņu virzienu nopietnāk, padziļināti.
• Skolai joprojām ir X skolēnu un piešķirtais finansējums ir tās pašas 3000 Naudiņas.
• Tā kā ir paplašinājies piedāvāto mācību virzienu skaits, tad atbilstoši ir palielinājies skolā nepieciešamais mācību stundu (slodžu) skaits. Tagad mācību plāna realizēšanai nepieciešams, piemēram, 4.5 slodzes nedēļā. Jeb pilna slodze 4 pedagogiem un ½ slodzes piektajam pedagogam.
• Tagad uz vienu slodzi skolotājam var samaksāt 3000/4.5 = 666.66 Naudiņas.

Sanāk nelāgi.

Skola ir paplašinājusi mācību programmu piedāvājumu, tādējādi kļūstot pievilcīgāka skolēniem.

Taču tagad par slodzi skolotājs var saņemt tikai 666.66 Naudiņas iepriekšējo 750 Naudiņu vietā, kad pakalpojums nebija tik plašs.

Tipiska sabiedrības locekļu reakcija būtu negatīva, šādu situāciju neakceptējoša.

Taču sabiedrība, izglītības politiku veidojošie politiķi un ierēdņi ar savu rīcību rāda, ka šāda situācija ir normāla un atbilst sabiedrības interesēm.

Kā risināt šo situāciju, lai skolotāji būtu motivēti sniegt plašāku mācību pakalpojumu?

Dažas no iespējām:

• Tiek pārskatīts un izveidots cits izglītības iestāžu finansējuma modelis;
• Skolotāju atalgojuma finansēšanā nopietnā apjomā iesaistās arī pašvaldības;
• Sabiedrība un pašvaldības veido fondus līdzekļiem izcilu skolotāju piesaistīšanai, motivēšanai.

Ja finansējuma modelis vai prasības izglītības iestādēm netiks mainītas, tad turpināsim spēlēt “karalis ir kails” spēli (izliksimies, ka neredzam kailumu).

Vai būsim spiesti rīkoties saskaņā ar zināmo pastāstu par neiespējamo 3 kritēriju kombināciju:

• Laba cena;
• Augsta kvalitāte;
• Īss piegādes termiņš.

Izvēlies divus un trešo “aizmirsti”.

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Strādājot un risinot lokālās izglītības globālās problēmas, padomāju, ka mums visiem varētu palīdzēt “Pozitīvās domāšanas spēks”.

Kāds no domātājiem ir teicis aptuveni tā: “notiks tieši tā, kā Tu nolemsi. Ja domāsi, ka esi neveiksminieks, tad tā arī būs. Ja domāsi, ka viss Tev izdosies, tad tā notiks”.

Šajā īsajā domu vingrinājumā lemju, ka mūsu skolai (un visām skolām Latvijā) viss izdodas:

• Skolēnu vecāki uzticas skolotājiem un pilnībā paļaujas uz skolotāju profesionalitāti un kvalitāti;
• Skolotāji mīl skolēnus, skolo un audzina viņus kā savus paša bērnus;
• Skolotājs ir viena no prestižākajām profesijām Latvijā. Skolēnu vecāki ar cieņu un apbrīnu izturas pret skolotājiem un mudina savus bērnus kļūt par skolotājiem;
• Skolas telpas ir plašas, gaišas, ar svaigu gaisu komforta temperatūrā;
• Katram skolēnam ir vieta, kur izkustēties starpbrīžos, nepakļaujot sevi un citus “sadursmēm”;
• Mācīšanās process ir pozitīvs, ieinteresēts. Katrā klasē skolotājam ir viens vai vairāki skolotāja palīgi, kuri palīdz dziļāk domās iegrimušiem un strauji domājošiem;
• Skolotājiem dienas laikā ir laiks gan mācību procesam stundās, gan “starppriekšmetu” darba izplānošanai ar citu zinību skolotājiem, gan skolēnu iesniegto darbu vērtēšanai;
• Skolotāji, atgriežoties mājās, velta savu laiku ģimenei, veselībai, atpūtai, sevis pilnveidošanai;
• Vietējās varas līmenī izglītība ir viena no pamatprioritātēm līdztekus veselībai un sabiedriskajai kārtībai ar atbilstošu finansējumu, kurš pilnībā nodrošina visu nepieciešamo;
• Vietējās sabiedrības interesēs uzņēmēji, iedzīvotāji, mecenāti ir izveidojuši īpašu fondu izcilu izglītības darbinieku piesaistīšanai un iesaistīšanai novada bērnu veidošanā par izglītotiem, gudriem, cienījamiem un gādīgiem cilvēkiem;
• Skolu direktoriem ir laiks kopā ar skolotājiem plānveidīgi pilnveidot izglītošanās procesu un gatavot jaunus pedagogus;
• Skolu direktori sadarbojas ar sabiedrības pārstāvjiem un lemj par novada ģimenēm nepieciešamajiem bērnu izglītošanas, audzināšanas aspektiem;
• Skolu direktori sadarbībā ar sabiedrības pārstāvjiem un novada administrācijas pārstāvjiem apspriež un plāno sabiedrības interesēs veicamos pasākumus, uzlabojumus, jauninājumus;
• Reģionu un valsts mērogā politiķi ir skaidri definējuši izglītības sistēmas mērķus, sasniedzamos rezultātus un nepieciešamos resursus.
• Reģionu un valsts mērogā politiķi vienmēr nodrošina nepieciešamo resursu esamību noteiktajā apjomā un daudzumā.

Šeit lieku komatu, lai turpinātu pozitīvo aspektu uzskaitījumu citā ierakstā nākotnē.

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Nesen man nācās kolēģiem atgādināt, ka viņiem ir arī tiesības, ne tikai pienākumi.

Konteksts – saziņa ar dažu skolēnu vecākiem (mazākā daļa, bet ļoti aktīvi, prasīgi, uzstājīgi, arī nepieklājīgi).

Te daļa no atgādinājuma kolēģiem skolotājiem:

“…
Atgādinu, ka:

Jums ir tiesības neiesaistīties “uzbrūkošās, agresīvās” diskusijās.
Jums ir tiesības pārtraukt agresīvas telefonsarunas.
Jums ir tiesības neatbildēt pēc būtības uz agresīvu saraksti e-klases vai e-pasta vidē.
Jums ir tiesības nepiekrist aicinājumiem satikties ārpus skolas darba laika (8:00 – 17:00).
Jums ir tiesības neielaisties garās telefondiskusijās ar skolēnu vecākiem ārpus skolas darba laika (8:00 – 17:00).
Jums ir tiesības noteikt laiku, kurā būsiet gatavi satikties skolā, jūsu darba laikā, ar vecākiem.

Jums ir pienākums veikt pedagoģisko darbu, klases audzinātāja darbu.
BET – abām pusēm ievērojot vispārpieņemtas un korektas komunicēšanas normas un principus.

Lūdzu, rūpējieties arī par savu emocionālo stāvokli un neiesaistieties agresīvu, uzmācīgu, neproduktīvu aktivitāšu “lamatās”.
…”

Ļoti vēlos, lai arī tie skolēnu vecāki, kuri visu zina, visu prot, ieskatītos, piemēram, projekta “Skola2030” vietnē sadaļā “Kas jāzina vecākiem” (kompetenču izglītības un jaunā izglītības standarta kontekstā). http://skola2030.lv/vecakiem-un-skoleniem/kas-jazina-vecakiem

Te citāts no šīs Skola2030 vietnes sadaļas:
“…
Trīs veidi, kā vecāki var atbalstīt bērna mācīšanos jebkurā vecumā, ir:

Pirmais. Veidojiet pozitīvu attieksmi pret mācīšanos, padarot to par ikdienas daļu. Lemiet kopā, ko gatavot vakariņās, kurp doties brīvdienās, sarunājieties par multfilmu varoņiem, attiecībām, arī par neveiksmēm un zaudējumiem. Ļaujiet bērniem darīt un kļūdīties – pašiem aizpogāt mēteli, uzvilkt zeķes, arī ja atšķirīgas.

Otrais. Palīdziet bērnam kļūt patstāvīgākam, neatkarīgākam. Māciet, kā pašam plānot skolas un brīvo laiku, kā rast laiku hobijiem, draugiem. Palīdziet saprast – kā pārvarēt grūtības, neizdošanos.

Un trešais. Veidojiet konstruktīvas attiecības ar skolu un skolotājiem, jo tieši kopā rodams labākais veids skolēna atbalstam. Svarīgi veidot patiku pret skolā notiekošo. Interesējieties vairāk nekā tikai par atzīmēm – biežāk jautājiet, ko bērns iemācījies.
… “

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Par to, kādas sekas varētu būt no Lielvārdes novada pievienošanas Ogres novadam kopā ar Ķeguma un Ikšķiles novadu, varam runāt tikai pieņēmumu formā, jo VARAM nav informējusi par konkrētiem sagaidāmajiem rezultātiem un ieguvumiem novadu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Ir tikai vispārīgi izteikumi un pieņēmumi, taču nav ieraugāma informācija, kā tieši šāda apvienošana uzlabotu novadu ekonomisko veiktspēju, iedzīvotāju labklājību un pakalpojumu kvalitāti.

Manuprāt, uz Lielvārdes novada iedzīvotājiem VARAM plānotā novadu apvienošana var radīt drīzāk negatīvu efektu: var samazināties Lielvārdes novada un pagastu pārstāvniecība lielajā novadā (nebūsim noteicēji par lokālo vajadzību un problēmu risināšanu, nav garantijas par lielu projektu realizēšanu tieši mūsu teritorijā); var samazināties pašvaldības pakalpojumu pieejamība “uz vietas”, un tie var sadārdzināties dēļ transporta izdevumiem uz centru; var pasliktināties un sadārdzināties vidējās izglītības pieejamība ( ja reformas formālo kritēriju dēļ vidusskolu pārveido par pamatskolu); lielais centrs var veicināt vēl izteiktāku attālo novadu iztukšošanos un līdz ar to ceļu uzturēšanas un citu pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos.

Dodu priekšroku mazāka apvienošanās projekta veikšanai – Lielvārdes novads un Ķeguma novads, apvienojoties vienā novadā, gan izpildītu formālos iedzīvotāju skaita kritērijus, gan turpinātu pilnībā nodrošināt visu pašvaldības pakalpojumu siegšanu, gan nodrošinātu proporcionālu, korektāku iedzīvotāju interešu pārstāvību lēmumos par katras teritorijas situāciju un finansēm.

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Vēroju sabiedrībā un valsts pārvaldībā arvien izteiktāku tendenci. To var saukt arī par dubultmorāli.

Dubultmorāle sabiedrības locekļu un valsts amatpersonu vārdos un rīcībā izpaužas aptuveni šādi:
“(1) Jūsu (profesijas nosaukums) darbs un devums valstij ir nozīmīgs un ārkārtīgi svarīgs. Valstij un mums ir ļoti nepieciešams, lai jūs ar savu darbu un attieksmi nodrošinātu valsts un tautas attīstību, valsts drošību, mūsu nākotni. Mēs bez jums nevaram!
(2) Bet maksāsim jums maz, jo valstij nav naudas (nevaram atļauties utt.)”

Ir vairākas profesijas, par kurām daudzi mēdz teikt, ka tās ir misija, dzīvesveids.
Šo profesiju pārstāvji saprotot, ka, izvēloties konkrēto profesiju, strādās idejas un tautas labā, pie kam atalgojums nav galvenais motivators būt šajā profesijā.

Piemēram, skolotāji, medicīnas darbinieki, ugunsdzēsēji, policisti, sociālie darbinieki. Šis noteikti nav pilns uzskaitījums.

Pirms neilga laika kopā ar vairākiem aktīviem skolotājiem un skolu direktoriem man bija iespēja piedalīties pasākumā, kurā līdz ar citām vērtīgām aktivitātēm notika arī lekcijas par dažādām nozīmīgām un aktuālām tēmām.

Viena lekcija manī aktualizēja jautājumu par dubultmorāli mūsos, sabiedrībā.

Lektors, Latvijā zināms pārdošanas treneris, runāja par to, kā virzīties uz uzstādīto mērķu sasniegšanu, kā sevi motivēt uz sasniegumiem. Un arī centās skolotājiem celt pašapziņu un lepnumu par sevi, uzsverot, ka tieši skolotāji ir tie, kas “bosikus”, dumpiniekus, slaistus un, protams, “normālos” jauniešus gatavo dzīvei.

Lekcijas sākumdaļā tika uzsvērts, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Ja esošais darbs vai nodarbošanās tev nesniedz pietiekamu finanšu daudzumu, vai arī nerada tev nepieciešamās izaugsmes iespējas, tad nevajag vilcināties. Ir jāmeklē nākamā iespēja. Nekautrējies. Ja naudas par maz – meklē nākamo darbu vai biznesa iespēju. Rīkojies izlēmīgi.

Lekcijas otrajā daļā lektors, kā saprotu, centās uzlabot skolotāju morālo un emocionālo pašsajūtu, dot pozitīvu motivāciju. Ar piemēriem slavēja par skolotāju nesavtīgo darbu, kura rezultātā beigu beigās no “nesekmīgā” un “slaista” ir “iznācis cilvēks”.

Lektors lietoja izteicienus ar apmēram šādiem tekstiem:

“Jūs taču paši apzinājāties, ka jūsu izvēle ir zemas algas darbs”,

“Tā bija jūsu pašu izvēle. Jūs vēlaties darīt labu bērniem, sabiedrībai. Ir zema atalgojuma darbi un augsta atalgojuma darbi. Jūsējais ir zema atalgojuma darbs”.

Tātad – divi savstarpēji izslēdzoši signāli skolotājiem:
Ja gribi lielāku atalgojumu, tad atstāj esošo darbu un meklē labāk atalgotu darbu vai veido savu biznesu;
Paliec kur esi un glāb bērnus – mūsu tautas nākotni. Un negaidi, ka par to saņemsi lielu atalgojumu. Un negaidi pārāk lielu sajūsmu no sabiedrības par savu darbu.

Pāris piemēri, kā vērojama dubultmorāle pie mums Latvijā:

Apgalvojums (sabiedriskajiem medijiem, izglītībai, medicīnai, glābšanas dienestiem, policijai u.c.): jūs esat nozīmīgi un veicat valsts attīstībai kritiski svarīgu darbu.
Reālā rīcība: Materiālo bāzi un atalgojumu uzlabot tagad nevar. Nav naudas. Bet jūs turpiniet strādāt, jo bez jums valsts nevar funkcionēt.
Realitātes tests. Uzdodiet paši sev 2 jautājumus: (1) vai šī profesija ir prestiža manās (sabiedrības) acīs? (2) vai es ieteikšu saviem bērniem apgūt šo profesiju?
Atbilde uz (2) jautājumu būs patiesais profesijas prestiža indikators, jūsu patiesās domas par to.

Apgalvojums (MK noteikumi, kuriem drīz jāstājas spēkā): skolēniem jānodrošina ne mazāk kā x kvadrātmetri uz katru skolēnu klasē.
Realitāte: Pieņemot šos MK noteikumus likumdevēji nav papūlējušies nodrošināt skolu paplašināšanai, pārbūvei nepieciešamo finansējumu. Pašvaldībām aizņemties līdzekļus Valsts kasē neļauj.

Apgalvojums: mums ir svarīgi, lai izglītība būtu pieejama katram un jānodrošina iespēja skolēniem nokļūt skolā.
Realitāte: sākam vērtēt, vai ir ekonomiski izdevīgi skolēnu vest no/uz skolu. Tas izmaksājot pārāk dārgi.

Ja ģimene vēlas saviem bērniem labu izglītību, viņiem būtu jāgrib, lai bērns nokļūtu pie vislabākajiem skolotājiem.
Ja cilvēki vēlas labu veselības aprūpi, tad viņiem būtu jāgrib nokļūt pie vislabākajiem mediķiem un medicīnas personāla.
Ja cilvēki vēlas maksimāli efektīvu palīdzību ugunsnelaimes vai citas nelaimes situācijā, tad viņiem ir nepieciešami vismotivētākie, vislabāk tehniski aprīkotie glābēji, ugunsdzēsēji, policisti.

Ko mēs kā sabiedrība un ko valsts pārvaldes un likumdevēju pārstāvji varam darīt, lai mums Latvijā būtu valsts nākotni, drošību un labklājības veidošanu nodrošinoši skolotāji, mediķi, glābēji un policisti, un citi sabiedrībai svarīgi speciālisti?

1. Nodrošināt vārdu sakritību ar darbiem.
2. Veicināt valstij svarīgu profesiju prestiža uzlabošanos.
3. Plānot finansējumu atbilstoši nozaru, profesiju valstiskajam svarīgumam.
4. Ja nav iespējams kādai no nozarēm (profesijām) nodrošināt finansējumu, materiālo nodrošinājumu, tad tas ir godīgi jāatzīst, un līdz ar to jābeidz konkrēto nozari “dzīt” sienā ar augstām prasībām un gaidām. Un sabiedrībai jādara zināms, ka par šī nozares pakalpojumu nodrošināšanu jārūpējas katram pašam personīgi, ka nevajag neko gaidīt no valsts.

Katra paša ziņā ir izvēlēties pieciest šo dubultmorāli, vai “šķelt pa pieri” katram, kurš deklarē skaistu tēzi , bet realitātē to nedara.

Es cienu tos, kas “šķeļ pa pieri” dubultmorālajiem.

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Ēd mazāk, nelasi grāmatas, netērē naudu, dzīvo vienā istabā ar kaimiņu bērnu. Tikai tad mēs tev dosim kabatasnaudu.

Kā jums izklausās tāds noteikums?

Tieši tā es tulkoju valdības ministru un Ministru prezidenta retoriku saistībā ar skolotāju algām.

Man ir sajūta, ka tiek jauktas kopā grūbas ar zāģu skaidām.

Vai izglītības reformu jātaisa tādēļ, ka izglītības process neapmierina?

Vai izglītības reformu jātaisa tādēļ, ka izglītības procesa rezultāts neapmierina?

Vai izglītības reformu jātaisa tādēļ, ka valstī nav naudas izglītības finansēšanai?

Vai izglītības reformu jātaisa tādēļ, lai kādu “noliktu pie vietas”?

Vai izglītības reforma ir jāvada un atbildību par to jāprasa skolotājiem?

Ja skolotājiem jāvada izglītības reforma, tad kas tajā laikā lai strādā mācību stundās?

Domāju, ka jebkuras pārmaiņas tiek plānotas tad, ja ir izvērtēta situācija, konstatētas problēmas un/vai riski, izstrādāti rīcības varianti un modelēti sagaidāmie rezultāti.

Publiskajā telpā izskan teksts par:

• Mazo izglītības iestāžu lielākām izmaksām, attiecinot uz vienu izglītojamo,
• Pārāk lielu skolotāju skaitu, attiecinot uz vienu izglītojamo,
• To, ka skolotāju slodze daudzās izglītības iestādēs ir pārāk maza (nav pilna likme)
• Utml.

Neapstrīdot šo informāciju, kas, visticamāk, atbilst patiesībai, es atļaujos neatbalstīt publiski izskanošo retoriku, kas vērsta uz izglītības darbiniekiem: “sakārtojiet savu procesu, optimizējiet skolu tīklu, un tad varēsim lemt par atalgojuma palielināšanu”.

Tiešām? Un to saka atbildīgi, saprātīgi, izglītoti valsts līmeņa vadītāji?

Tas ir tāpat, kā tad, ja vecāki saviem bērniem ģimenē saka: “jūs ēdiet mazāk, dzīvojiet vienā istabā ar kaimiņu bērnu, iztieciet ar vienu virsdrēbju kārtu un ārā ejiet ik pārdienu. Un tad mēs vērtēsim, vai dosim jums kabatas naudu”.

Visiem taču “sadzīves līmenī” ir skaidrs, ka bērns nebūs tas, kurš pats sev varēs noorganizēt kabatas naudu. Ģimenē vecāki ir tie, kas organizē procesus un nodrošina resursus.

Tāpat arī ar skolotājiem.

Kurš gudrinieks var uzdot un izskaidrot viena pagasta skolotājam, kā viņam tagad optimizēt divu, trīs vai četru pagastu skolu darbu? Un kāds ir tiesiskais pamats prasīt to no skolotāja vai pat no kādas skolas direktora? Un kādi resursi skolotājam tiek piešķirti šī uzdevuma atrisināšanai?

Skolotājs var strādāt vai nestrādāt skolā. Direktors var atlaist vienu skolotāju un mēģināt tā vietā pieņemt citu (ja būs pretendenti). Neko daudz vairāk direktors arī nevar. Direktors nebūs tas, kurš pievienos savai skolai citu skolu.

Kas dod Izglītības un zinātnes ministrijai pamatu domāt, ka tieši no skolotājiem ir jāpieprasa skolu tīkla optimizācijas veikšana?

Kas ir tās institūcijas, kurām jāizvērtē situācija un jāgatavo priekšlikumi uzlabojumiem un jāorganizē procesi?

Manuprāt, šādi:

Situācija	Atbildīgās un darbojošās institūcijas
Finanšu par maz. Izmaksas par lielām.	Finanšu ministrija VARAM
Izglītība (līmenis? Process? Skolotāju pietiekamība? Kas cits?) par sliktu.	Izglītības un zinātnes ministrija
Valsts, iespējams, grib, lai pašvaldības uzņemas lielāku finansiālu u.c. atbildību, taču pašvaldības tam iebilst.	VARAM Finanšu ministrija
Izglītības darbinieku atalgojums un profesijas prestižs sabiedrības acīs ir zemi.	Atalgojumam – Finanšu ministrija, VARAM, Izglītības un zinātnes ministrija Prestižam – sabiedrības pieprasījums pēc rezultāta un tā svarīguma apliecinājums

Saskaņā ar klasiskiem vadības un labas pārvaldības principiem, būtu jābūt informācijai:

• no Finanšu ministrijas – cik liels ir līdzekļu iztrūkums, un kas būtu jādara, lai šo finanšu “robu” aizlāpītu konkrētā laika periodā. Jābūt skaidri definētam stāvoklim, pazīmei, pēc kuras varēs uzskatīt problēmu par atrisinātu
• no Izglītības un zinātnes ministrijas – kas konkrēti šobrīd nav labi izglītības kontekstā (zināšanas, cilvēku aspekti, procesi, utt.), un kas būtu jādara, lai šos trūkumus novērstu un uzlabotu līdz nepieciešamajam stāvoklim, statusam. Jābūt skaidri definētam stāvoklim, pazīmei, pēc kuras varēs uzskatīt problēmu par atrisinātu.
• no VARAM – kas konkrēti šobrīd nav labi valsts un pašvaldību (ne)(sa)darbībā izglītības un tās saimniecisko aspektu kontekstā. Kas konkrēti būtu jādara, lai situāciju uzlabotu līdz nepieciešamajam stāvoklim. Vai un kā problēmu plānots risināt, kā instrumentu izmantojot reģionālo reformu. Jābūt skaidri definētam stāvoklim, pazīmei, pēc kuras varēs uzskatīt problēmu par atrisinātu.

Papildus. Nepieciešama informācija par patieso “pieprasījumu” no sabiedrības – uzņēmējiem, valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, ģimenēm (vecākiem, bērniem). Šī informācija palīdzēs izvērtēt to, cik lielā mērā valsts institūciju skatījums sakrīt ar sabiedrības skatījumu. No tā varēs secināt par nepieciešamo darāmo arī izglītības darbinieku prestiža uzlabošanā.

Tad, kad augstāk minētās institūcijas ir apzinājušas informāciju un izstrādājušas rīcības plānus katra savā jomā, tās sanāk kopā un vērtē visu plānu kopumā un nodrošina, lai vienas ministrijas plāns “nenograuj” citas ministrijas plāna rezultātus. Veido saskaņotu rīcības plānu, kur ieguvēji ir visi.

Pēc tam konkrēto institūciju līderi vai pilnvarotās personas aicina uz sarunu visas iesaistītās puses:

• Informē par esošo situāciju, problēmām un draudiem
• Informē par plānoto rīcību un sasniedzamo mērķi
• Diskutē ar iesaistītajām pusēm un vienojas par kopīgu izpratni par plānu un sasniedzamo rezultātu.

Ja atbildīgās institūcijas un iesaistītās puses nespēj vienoties, tad ir 2 rīcības varianti:

1. Atbildīgās institūcijas atkārtoti vērtē situāciju un izstrādā rīcību, ņemot vērā iesaistīto pušu iebildumus. Pēc tam atkal tiekas, pārrunā un vienojas
2. Atbildīgās institūcijas paliek pie sava rīcības plāna (jo tām ir nepārprotami stingra pārliecība par pareizu situācijas, atbildības un seku izpratni) un to realizē, neklausoties pārējo iesaistīto pušu iebildumos.

Ja tiek realizēts (1) variants, tad, visticamāk, arī pašas iesaistītās puses (skolotāji, sabiedrība, uzņēmēji u.c.) ļoti labprāt iesaistīsies un centīsies pēc vislabākās sirdsapziņas.

Ja tiek realizēts (2) variants, tad jāsaprot, ka nav nekāda pamata sagaidīt pārējo iesaistīto pušu labprātīgu un motivētu iesaistīšanos aktivitātēs.

Aicinu atbildīgo institūciju pārstāvjus:

• Daudz skaidrāk un pēc būtības komunicēt ar iesaistīto pušu pārstāvjiem.
• Sniegt konkrētu, ar skaitļiem un citiem “taustāmiem” argumentiem pamatotu nepieciešamību veikt pārmaiņas.
• Sniegt konkrētu, starp institūcijām saskaņotu redzējumu un plānu lietu uzlabošanai.
• Sniegt konkrētu, izmērāmu, sasniedzamo rezultātu aprakstu.
• Sarunāties, nevis “nodot” informāciju vai “prezentēt” plānus.

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

8.martā LNB notika Iespējamās misijas 10 gadu pieredzes forums.
Iespējamā misija veic lielu un nozīmīgu darbu, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā.

Piedalījos, lai klātienē redzētu un dzirdētu Iespējamās misijas absolventu, dalībnieku un domubiedru pieredzes stāstus.

Mūsu skolai arī ir viens veiksmes stāsts – mūsu ķīmijas skolotājs ir Iespējamās misijas absolvents.

Pasākuma norise un pieredzes stāsti bija pozitīvi un motivējoši. Paldies IM vadībai un komandai par piesātināto un interesanto pasākumu!

Taču pieredzes stāstu un darbnīcu sadaļā kļuvu domīgs. Iespējamās misijas absolventi, skolu direktori, stāstīja par savu pieredzi. Paneļdiskusijas tēma: “Efektīva skolas darba organizācija”. Mani piesardzīgu dara tas, ka visvairāk lietotie “signālvārdi” stāstījumos bija “pārmaiņas”, “pārmaiņu process”, “mūsdienu situācija prasa pārmaiņas”.

No vienas puses, tiešām ir nepieciešamas pārmaiņas.

Tikai… lai sasniegtu ko?

Ko mēs – Latvijas valsts, izglītības sistēma, iedzīvotāji, darba devēji u.c. ieintersētās puses (“stakeholders”) – vēlamies kā reformu rezultātu? Kā mēs zināsim, ka reformas (vai Skola2030) mērķis ir sasniegts?

Jautāju godājamajiem paneļdiskusijas dalībniekiem: “Kāds ir šo pārmaiņu mērķis? No prezentācijām saprotu, ka praktiski tiek runāts par procesu. Par to, ko un kā darīt. Vai pārmaiņu sasniedzamais mērķis ir pats izglītības process? Ja mērķis NAV process, tad, lūdzu, kāds ir sasniedzamais mērķis?”

Saņemtās atbildes mani pārsteidza. Reformu, pārmaiņu rezultāts esot pats izglītošanās, mācīšanās process. Nav nekāda cita izmērāma mērķa. Zālē klausītāju vidū bija arī izglītības reformu veidojošie cilvēki. Arī viņi piekrītoši māja ar galvu, ka pārmaiņu rezultāts ir pats mācīšanās, izglītošanās process.

Mēģinu iedomāties, kādu labumu jebkurš no sabiedrības locekļiem gūs, kad mācības notiks reformas veidotājiem atzīstamā procesā. Ko izglītojamie darīs pēc tam, kad 12 gadus būs pavadījuši pareizā procesā skolā?

Vai šis process nodrošinās nepieciešamo uzņēmēju skaitu?

Vai šis process nodrošinās sabiedrību ar erudītiem, progresīviem, kvalificētiem utt. cilvēkiem?

Vai šis process padarīs mūsu sabiedrību labāku?

Kā paliek ar to, ka jāsāk ar sasniedzamā mērķa izvirzīšanu (definēšanu), kurš atbilst ieinteresēto pušu interesēm?

Kā paliek ar to, ka pēc tam, kad ieinteresētās puses vienojušās par sasniedzamo mērķi, tiek veidots plāns mērķa sasniegšanai?

Vai izglītojamo vecāki arī domā, ka izglītības sistēmas reformu mērķis ir izveidot “procesu”?

Palieku ar daudz jautājumu zīmēm.

Un paralēli domāju, kur uz nākamo mācību gadu “atrast” fizikas skolotāju, matemātikas skolotāju. Kā piesaistīt augstas klases skolotājus.

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)