Ar šo ierakstu vēlos atkal aktualizēt nepieciešamību pārskatīt izglītības iestāžu finansējuma modeli vai prasības izglītības iestādēm.
Ieraksta mērķauditorija ir visi, kuriem ir prasības un viedoklis par izglītības sistēmu, it īpaši skolām.
Ja Tev, tēti, mamma, ierēdni, politiķi, uzņēmēj, tiek radīta situācija, kad Tev jāpaplašina sniegto pakalpojumu klāsts, daudzveidība, taču pretī saņem tieši tikpat lielu kopējo “paldies” (jeb naudu), kāds tas bija arī iepriekš, sniedzot mazāku daudzumu pakalpojumu…
Ko Tu par šo teiktu?
Vai Tu esi motivēts ilgstoši dzīvot tā, ka par arvien lielāku sniegto pakalpojumu apjomu Tavi kopējie ienākumi (“paldies”) nepalielinās?
Situācija A.
- Tu gatavo saviem 10 klientiem video filmiņu latviešu valodā.
- Video sagatavošanai Tu patērē 3 dienas sava laika.
- Par video sagatavošanu 10 klientiem Tu saņem, piemēram, 100 Naudiņas.
- Tātad par 1 dienas darbu Tu saņem 100/3 = 33.33 Naudiņas.
Situācija B.
- Tev tagad ir uzdots šiem pašiem 10 klientiem sagatavot video filmiņu latviešu valodā un to pašu filmiņu arī angļu valodā.
- Tagad video sagatavošanai latviešu valodā un tā paša video ieskaņošanai angļu valodā Tu patērē 4 dienas sava laika.
- Joprojām par video sagatavošanu 10 klientiem Tu saņem, piemēram, 100 Naudiņas.
- Tātad tagad par 1 dienas darbu Tu saņem 100/4 = 25 Naudiņas
Kas ir vairāk: 33.33 Naudiņas vai 25 Naudiņas?
Jā, jā! Esi sapratis pareizi. Tu būtu ļoti neapmierināts ar šādu situāciju.
Un tagad “iekāpsim skolotāja kurpēs”.
Par naudu.
Skola saņem no valsts naudu skolotāju algām.
Naudas daudzumu nosaka tikai skolēnu skaits.
(ar nelielām korekcijām atkarībā no dažiem “atrašanās vietas, apdzīvotās vietas” koeficientiem un koeficientiem par skolēniem ar mācīšanās īpatnībām).
Tas ir t.s. princips “nauda seko skolēnam”.
Par skolotāja algu.
Skolotāja alga ir atkarīga no algas likmes par pilnu slodzi. Jo vairāk stundu skolotājs mēnesī pasniedz, jo lielāka būs skolotāja alga.
“Lielos vilcienos” Alga = Likme x stundu skaits.
Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogiem un interešu izglītības skolotājiem, kuriem tarifikācijā ir noteikta darba slodze nedēļā, mēneša darba algu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
M = A × st : sl, kur
M – mēneša darba alga;
A – mēneša darba algas likme;
st – tarificēto darba stundu skaits nedēļā;
sl – darba slodze nedēļā, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei.
Pedagoga darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogiem un interešu izglītības pedagogiem ir 30 darba stundas nedēļā.
Mēneša algas likmi par pilnu slodzi aprēķina, ņemot vērā skolai piešķirto valsts finansējumu (atkarīgs no skolēnu skaita) un mācību plāna realizēšanai nepieciešamo stundu (slodžu) skaitu.
Likme ir ~= piešķirtā nauda / nepieciešamo stundu (slodžu) daudzums.
Skola. Situācija A.
- Skolai ir X skolēnu, līdz ar to skolai piešķirtais finansējums ir, piemēram, 3000 Naudiņas.
- Mācību plāna realizēšanai nepieciešams, piemēram, 4 slodzes (4 skolotāji).
- Tātad uz vienu slodzi skolotājam var samaksāt 750 Naudiņas.
Skola. Situācija B.
- Skola ir ieviesusi vēl vienu mācību programmu, kas skolēniem dod iespēju izvēlēties mācīties vienu vai citu zinātņu virzienu nopietnāk, padziļināti.
- Skolai joprojām ir X skolēnu un piešķirtais finansējums ir tās pašas 3000 Naudiņas.
- Tā kā ir paplašinājies piedāvāto mācību virzienu skaits, tad atbilstoši ir palielinājies skolā nepieciešamais mācību stundu (slodžu) skaits. Tagad mācību plāna realizēšanai nepieciešams, piemēram, 4.5 slodzes nedēļā. Jeb pilna slodze 4 pedagogiem un ½ slodzes piektajam pedagogam.
- Tagad uz vienu slodzi skolotājam var samaksāt 3000/4.5 = 666.66 Naudiņas.
Sanāk nelāgi.
Skola ir paplašinājusi mācību programmu piedāvājumu, tādējādi kļūstot pievilcīgāka skolēniem.
Taču tagad par slodzi skolotājs var saņemt tikai 666.66 Naudiņas iepriekšējo 750 Naudiņu vietā, kad pakalpojums nebija tik plašs.
Tipiska sabiedrības locekļu reakcija būtu negatīva, šādu situāciju neakceptējoša.
Taču sabiedrība, izglītības politiku veidojošie politiķi un ierēdņi ar savu rīcību rāda, ka šāda situācija ir normāla un atbilst sabiedrības interesēm.
Kā risināt šo situāciju, lai skolotāji būtu motivēti sniegt plašāku mācību pakalpojumu?
Dažas no iespējām:
- Tiek pārskatīts un izveidots cits izglītības iestāžu finansējuma modelis;
- Skolotāju atalgojuma finansēšanā nopietnā apjomā iesaistās arī pašvaldības;
- Sabiedrība un pašvaldības veido fondus līdzekļiem izcilu skolotāju piesaistīšanai, motivēšanai.
Ja finansējuma modelis vai prasības izglītības iestādēm netiks mainītas, tad turpināsim spēlēt “karalis ir kails” spēli (izliksimies, ka neredzam kailumu).
Vai būsim spiesti rīkoties saskaņā ar zināmo pastāstu par neiespējamo 3 kritēriju kombināciju:
- Laba cena;
- Augsta kvalitāte;
- Īss piegādes termiņš.
Izvēlies divus un trešo “aizmirsti”.
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)