8.martā LNB notika Iespējamās misijas 10 gadu pieredzes forums.
Iespējamā misija veic lielu un nozīmīgu darbu, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā.
Piedalījos, lai klātienē redzētu un dzirdētu Iespējamās misijas absolventu, dalībnieku un domubiedru pieredzes stāstus.
Mūsu skolai arī ir viens veiksmes stāsts – mūsu ķīmijas skolotājs ir Iespējamās misijas absolvents.
Pasākuma norise un pieredzes stāsti bija pozitīvi un motivējoši. Paldies IM vadībai un komandai par piesātināto un interesanto pasākumu!
Taču pieredzes stāstu un darbnīcu sadaļā kļuvu domīgs. Iespējamās misijas absolventi, skolu direktori, stāstīja par savu pieredzi. Paneļdiskusijas tēma: “Efektīva skolas darba organizācija”. Mani piesardzīgu dara tas, ka visvairāk lietotie “signālvārdi” stāstījumos bija “pārmaiņas”, “pārmaiņu process”, “mūsdienu situācija prasa pārmaiņas”.
No vienas puses, tiešām ir nepieciešamas pārmaiņas.
Tikai… lai sasniegtu ko?
Ko mēs – Latvijas valsts, izglītības sistēma, iedzīvotāji, darba devēji u.c. ieintersētās puses (“stakeholders”) – vēlamies kā reformu rezultātu? Kā mēs zināsim, ka reformas (vai Skola2030) mērķis ir sasniegts?
Jautāju godājamajiem paneļdiskusijas dalībniekiem: “Kāds ir šo pārmaiņu mērķis? No prezentācijām saprotu, ka praktiski tiek runāts par procesu. Par to, ko un kā darīt. Vai pārmaiņu sasniedzamais mērķis ir pats izglītības process? Ja mērķis NAV process, tad, lūdzu, kāds ir sasniedzamais mērķis?”
Saņemtās atbildes mani pārsteidza. Reformu, pārmaiņu rezultāts esot pats izglītošanās, mācīšanās process. Nav nekāda cita izmērāma mērķa. Zālē klausītāju vidū bija arī izglītības reformu veidojošie cilvēki. Arī viņi piekrītoši māja ar galvu, ka pārmaiņu rezultāts ir pats mācīšanās, izglītošanās process.
Mēģinu iedomāties, kādu labumu jebkurš no sabiedrības locekļiem gūs, kad mācības notiks reformas veidotājiem atzīstamā procesā. Ko izglītojamie darīs pēc tam, kad 12 gadus būs pavadījuši pareizā procesā skolā?
Vai šis process nodrošinās nepieciešamo uzņēmēju skaitu?
Vai šis process nodrošinās sabiedrību ar erudītiem, progresīviem, kvalificētiem utt. cilvēkiem?
Vai šis process padarīs mūsu sabiedrību labāku?
Kā paliek ar to, ka jāsāk ar sasniedzamā mērķa izvirzīšanu (definēšanu), kurš atbilst ieinteresēto pušu interesēm?
Kā paliek ar to, ka pēc tam, kad ieinteresētās puses vienojušās par sasniedzamo mērķi, tiek veidots plāns mērķa sasniegšanai?
Vai izglītojamo vecāki arī domā, ka izglītības sistēmas reformu mērķis ir izveidot “procesu”?
Palieku ar daudz jautājumu zīmēm.
Un paralēli domāju, kur uz nākamo mācību gadu “atrast” fizikas skolotāju, matemātikas skolotāju. Kā piesaistīt augstas klases skolotājus.
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)