No šī gada 1.jūnija esmu Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas direktors. Darbs pašvaldības iestādē no darba uzņēmējdarbībā, kas ir mana iepriekšējā daudzu gadu pieredze, atšķiras ļoti lielā mērā.
Ik pa brīdim draugi un paziņas apjautājas, kā iet “pa skolu”. Nolēmu īsi uzrakstīt.
Kā rit dzīve skolā?
Dinamiski!
No “ārpuses” to uzreiz var arī neievērot.
Mēģināšu parādīt, kā situāciju redzu es.
Vēl neņemos apgalvot, ka varu pateikt, kuram skolā ir grūtāk – skolotājām (ir tikai daži kungi), skolēniem, atbalsta personālam vai direktoram.
Skolēniem būtu jābūt labi – viņiem ir “bērnu tiesības”. Par to rūpējas vecāki, Tiesībsargs, bērnu tiesību aizsardzības iestādes, Izglītības kvalitātes valsts dienests u.c. “dienesti”.
No augstāk minētajām institūcijām ļoti reti var dzirdēt par bērnu pienākumiem.
Ar skolotājiem ir citādāk – ik brīdi no daudzajām institūcijām (t.sk. vecākiem) skan “pienākums”. “Tiesības”skolotāju kontekstā nav bieži lietots termins. Un tad vēl kādu publisku personu izteikumi publiskajā telpā, ka “skolotājs – tas ir aicinājums”.
Šobrīd man, skolas direktoram (kā visiem citiem skolu direktoriem), ir jārisina uzdevums par to, kā labāk sadalīt resursus to nepietiekamības situācijā.
Nevaru nepieminēt folklorizējušos teicienu “Kas maksā, tas pasūta mūziku”. Vēlos, lai “mūzikas pasūtītājs” apzinās arī to, kādas kvalitātes “mūziku” ir leģitīmi sagaidīt par šobrīd valsts un pašvaldību līmenī sniegto “maksu par pasūtījumu”.
Liela problēma ir tajā apstāklī, ka līdz šim skola un skolas “stakeholders” jeb ieinteresētās puses nav spējušas sarunāties dziļākā – izpratnes – līmenī.
Mūsu skolas “dienaskārtībā” šobrīd (papildus ikdienas darbam) ir visām iesaistītajām pusēm būtiski svarīgi jautājumi:
1) uzlabot un nostiprināt informācijas apmaiņu starp skolu un ieinteresētajām pusēm (lai nedzīvojam pieņēmumos);
2) skolas iekšējo procesu un mācību darba uzlabošana, lai virzītos kopsolī ar aktuālo situāciju sabiedrībā gan lokāli, gan globālā mērogā;
3) pedagogu ne-pieejamība (trūkst pedagogu) un esošo pedagogu demogrāfiskā situācija (daudzi ir tuvu pensijas vecumam);
4) tehniski jautājumi – skolas telpu platības un mikroklimata nodrošināšana atbilstoši normatīvajiem aktiem (te pastāv nopietni riski);
5) skolas turpmākās darbības diskutēšana ar politiskajiem un finanšu spēkiem. Lai “politiskā” līmenī lemtu par to, cik lielā mērā novadam PATIEŠĀM interesē uzturēt vidējās izglītības iestādi novadā.
Esmu sācis soli pa solim veidot sarunas, informācijas apmaiņu ar skolotājiem, aktīvākajiem vecāku pārstāvjiem, lai “dzēstu mītus” un to vietā radītu patiesu izpratni par apstākļiem, situācijām.
Patiesi priecāšos par visiem ieinteresētības un sadarbības piedāvāšanas gadījumiem.
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)