No šī gada 1.jūnija esmu Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas direktors. Darbs pašvaldības iestādē no darba uzņēmējdarbībā, kas ir mana iepriekšējā daudzu gadu pieredze, atšķiras ļoti lielā mērā.
Ik pa brīdim draugi un paziņas apjautājas, kā iet “pa skolu”. Nolēmu īsi uzrakstīt.

Kā rit dzīve skolā?
Dinamiski!
No “ārpuses” to uzreiz var arī neievērot.
Mēģināšu parādīt, kā situāciju redzu es.

Vēl neņemos apgalvot, ka varu pateikt, kuram skolā ir grūtāk – skolotājām (ir tikai daži kungi), skolēniem, atbalsta personālam vai direktoram.
Skolēniem būtu jābūt labi – viņiem ir “bērnu tiesības”. Par to rūpējas vecāki, Tiesībsargs, bērnu tiesību aizsardzības iestādes, Izglītības kvalitātes valsts dienests u.c. “dienesti”.
No augstāk minētajām institūcijām ļoti reti var dzirdēt par bērnu pienākumiem.
Ar skolotājiem ir citādāk – ik brīdi no daudzajām institūcijām (t.sk. vecākiem) skan “pienākums”. “Tiesības”skolotāju kontekstā nav bieži lietots termins. Un tad vēl kādu publisku personu izteikumi publiskajā telpā, ka “skolotājs – tas ir aicinājums”.

Šobrīd man, skolas direktoram (kā visiem citiem skolu direktoriem), ir jārisina uzdevums par to, kā labāk sadalīt resursus to nepietiekamības situācijā.

Nevaru nepieminēt folklorizējušos teicienu “Kas maksā, tas pasūta mūziku”. Vēlos, lai “mūzikas pasūtītājs” apzinās arī to, kādas kvalitātes “mūziku” ir leģitīmi sagaidīt par šobrīd valsts un pašvaldību līmenī sniegto “maksu par pasūtījumu”.

Liela problēma ir tajā apstāklī, ka līdz šim skola un skolas “stakeholders” jeb ieinteresētās puses nav spējušas sarunāties dziļākā – izpratnes – līmenī.

Mūsu skolas “dienaskārtībā” šobrīd (papildus ikdienas darbam) ir visām iesaistītajām pusēm būtiski svarīgi jautājumi:
1) uzlabot un nostiprināt informācijas apmaiņu starp skolu un ieinteresētajām pusēm (lai nedzīvojam pieņēmumos);
2) skolas iekšējo procesu un mācību darba uzlabošana, lai virzītos kopsolī ar aktuālo situāciju sabiedrībā gan lokāli, gan globālā mērogā;
3) pedagogu ne-pieejamība (trūkst pedagogu) un esošo pedagogu demogrāfiskā situācija (daudzi ir tuvu pensijas vecumam);
4) tehniski jautājumi – skolas telpu platības un mikroklimata nodrošināšana atbilstoši normatīvajiem aktiem (te pastāv nopietni riski);
5) skolas turpmākās darbības diskutēšana ar politiskajiem un finanšu spēkiem. Lai “politiskā” līmenī lemtu par to, cik lielā mērā novadam PATIEŠĀM interesē uzturēt vidējās izglītības iestādi novadā.

Esmu sācis soli pa solim veidot sarunas, informācijas apmaiņu ar skolotājiem, aktīvākajiem vecāku pārstāvjiem, lai “dzēstu mītus” un to vietā radītu patiesu izpratni par apstākļiem, situācijām.
Patiesi priecāšos par visiem ieinteresētības un sadarbības piedāvāšanas gadījumiem.

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Uzturi kārtībā savu īpašumu. Lūdz, lai arī kaimiņš uztur kārtībā savējo.

Nesen mani uzrunāja bakalaura studiju programmas studente ar lūgumu aizpildīt aptauju saistībā ar tūrisma attīstības plāniem novadā.

Viens no jautājumiem bija “Vai ir plānots, un kad tiks asfaltēti ceļi no Lielvārdes pilsētas uz Lēdmanes ciemu un no Lēdmanes uz Jumpravas ciemu? (Šobrīd, jau ilgus gadus ceļu stāvoklis ir kritisks)”

Informēju, ka šis ceļš ir valsts ceļš, un ka pašvaldība savus līdzekļus nedrīkst ieguldīt valsts īpašuma remontos un pārbūvēs.

Saņēmu no studentes atbildi, kurā, cita starpā, viņa pauda pārsteigumu, ka ceļš no Lielvārdes uz Lēdmani un no Lēdmanes uz Jumpravu ir valsts ceļš. Un cienījamā studente rakstīja, ka domā, ka arī vietējie iedzīvotāji to nezina, jo, aptaujājot vietējos tūrisma uzņēmējus, viņi arī norādījuši, ka gaida no pašvaldības, kad tiks remontēts ceļš Lielvārde – Lēdmane.

Regulāri uzklausu un dzirdu novada iedzīvotāju pamatotās prasības par ceļu kvalitāti, par ielu kvalitāti, par novada teritorijas sakoptību un tīrību.

Pilnībā piekrītu, ka saimniekam jāuztur savi īpašumi atbilstošā kārtībā.

Pašvaldībai jārūpējas par saviem īpašumiem tieši tāpat, kā privātīpašniekiem (un komersantiem) jārūpējas par savējiem.

Manuprāt, daļai novada iedzīvotāju un, iespējams, arī uzņēmēju, nav pilnīgas informācijas par ceļiem un teritoriju, kuri ir pašvaldības īpašumā.

Par ceļiem.

Lielvārdes novada tīmekļvietnē ir publicēta informācija par pašvaldības ceļiem.

Publicētajās ceļu shēmās novada ceļi ir apzīmēti ar numuriem atbilstoši novada ceļu sarakstā piešķirtajiem numuriem.

Valsts ceļi novada teritorijā ir šie:

Lielvārdes pagastā      

• A6 Rīga – Daugavpils
• V971 Lielvārde – Rozītes
• V985 Kaibala – Annas
• V986 Pievedceļš Kaibalas stacijai

Lēdmanes pagastā      

• V971 Lielvārde – Rozītes
• V972 Madliena – Lēdmane
• V973 Cebēni – Lēdmane
• V974 Dzelmes – Veckrape
• V996 Ogre–Viskāļi–Koknese
• P80 Tīnūži – Koknese

Jumpravas pagastā     

• V973 Cebēni – Lēdmane
• V974 Dzelmes – Veckrape
• V987 Pievedceļš Jumpravas stacijai
• A6 Rīga – Daugavpils

Saskaņā ar likumdošanu, pašvaldība nedrīkst tērēt līdzekļus īpašumos, kas nav pašvaldības īpašumi, tai skaitā valsts ceļos un privātīpašumos.

Nav nekāda finansiāla un likumīga pamata sagaidīt no pašvaldības ieguldījumus šajos ceļos.

Valsts autoceļu saraksts ir atrodams šajos MK noteikumos Nr. 1104.

Protams, ir tikai loģiski sagaidīt “gādīga saimnieka” rīcību no valsts, lai novadā radītu apstākļus, kas nodrošina iedzīvotāju un skolēnu mobilitāti starp Lēdmani un novada centru Lielvārdē.

Viens no piemēriem, kur ir nepieciešama tieša un neatliekama valsts rīcība, ir valsts autoceļa V971 Lielvārde – Rozītes remonts un asfalta seguma uzklāšana.

Par teritoriju.

Privātīpašnieks kopj un uztur savu īpašumu, pašvaldība – savējo.

Jautājums ir šāds. Kā iedzīvotājam, lai vērstos pie atbildīgā, noskaidrot, vai konkrētā teritorija, pagalms ir pašvaldības vai privātpersonas īpašumā?

Piedāvāju divus risinājumus.

1. Zvans uz pašvaldību un tiešs jautājums izpilddirektoram vai citai amatpersonai. Piemēram, kam pieder zeme/īpašums Raiņa ielā 11a Lielvārdē?
2. Informāciju sameklējam Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv

Portāls www.kadastrs.lv ir pietiekami saprotams, lai cilvēks ar iesākuma līmeņa datorprasmēm visu noskaidrotu dažu minūšu laikā.

Veicamās darbības informācijas noskaidrošanai ir aptuveni šādas:

• pieslēdzamies portālam www.kadastrs.lv;
• izvēlamies kādu no sadaļām (Meklēt īpašumus; Meklēt zemes vienības; Meklēt būves);
• izvēlamies attiecīgo novadu un adresi uz spiežam pogu “Meklēt”;
• parādītajā sarakstā uzklikšķinam uz kadastra numuru, kuram kā indekss ir burts “Z” (zemes īpašums);
• pret šī īpašuma nosaukumu ekrāna labajā pusē noklikšķinam uz izvēlni “Skatīt telpiskos datus”;
• atvērtajā kartē ir “izcelts” jūs interesējošais īpašums;
• ar kursoru “notēmējot” uz ēku, tiks parādīts ēkas kadastra numurs, adrese un īpašuma veids;
• ar kursoru “notēmējot” uz ēkai pieguļošo teritoriju, tiks parādīts zemes īpašuma kadastra numurs, adrese un īpašuma veids.

Šeit daži piemēri:

Avotu iela 8 Lielvārdē – ēka

Avotu iela 8 Lielvārdē – zemes īpašums

No kartē iegūtās informācijas redzam, ka konkrētais zemes īpašums ir privātīpašums. Tas nozīmē, ka par šī īpašuma uzturēšanu atbildīgs ir zemes īpašnieks (īpašnieki). Īpašnieka ziņā ir vai nu slēgt līgumu ar kādu pakalpojuma sniedzēju, vai īpašumu uzturēt pašam.

 

Ozolu iela 3 Jumpravā – ēka

Ozolu iela 3 Jumpravā – zemes īpašums

 

Raiņa iela 11a Lielvārdē – ēka

Raiņa iela 11a Lielvārdē – zemes īpašums

Redzams, ka Raiņa ielā 11a gan zeme, gan ēka ir pašvaldības īpašums. Tātad šīs teritorijas uzturēšana ir pašvaldības atbildībā.

Man pašam bija interesanti vēlreiz “iepazīt” novada teritoriju no īpašumu piederības aspekta.

Vēlu visiem atsvaidzināt pašiem sev informāciju par savas dzīvesvietas un tai pieguļošās teritorijas īpašuma statusu.

Un pēc tam, rūpējoties par savas teritorijas uzturēšanu, vērsties pie teritorijas īpašnieka vai pie īpašnieka nolīgtā apsaimniekotāja (kārtības uzturētāja utt.) un prasīt izpildīt savus pienākumus – uzturēt, sakārtot teritoriju .

Atzīšos, ka, piekrītot pieņemt izaicinājumu piedalīties pašvaldību vēlēšanās, manas domas par to, kā varēšu strauji iesaistīties un dinamiski strādāt, ir izrādījušās pārāk optimistiskas.

Tas ir gan normatīvo aktu, gan arī cilvēcisko faktoru dēļ.

Normatīvie akti.

Droši vien, labu nolūku vadīta, likumdošana ir salikusi dažādus “pinekļus”, kas bremzē jebkādus straujus manevrus, lielākas aktivitātes. “To nedrīkst, tāpēc, ka …”. “Lai šo varētu izdarīt, ir nepieciešams grozīt …, saskaņot…” utt.

Īpaši strauji cerēt uz situācijas maiņu šajā virzienā nav ko cerēt.

Cilvēciskais aspekts.

Deputāti.

Mana pārliecība ir, ka pašvaldību līmenī nav runas par politiku tās klasiskā izpratnē. Manuprāt, mums ir jārunā par kvalitatīvas dzīves vides iedzīvotājiem politiku. Tas ir, par izglītības, kultūras, sociālo un veselības pakalpojumu kvalitāti. Par drošību novadā. Par ielu, ceļu, ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmu, lietus ūdens novadīšanas sistēmu, apkures sistēmu, āra apgaismojuma uzturēšanas un pilnveidošanas politiku.

Par deputātu darbu – gatavošanās komiteju un Domes sēdēm un rīcību sēdēs.

Deputāts apzinīgais:

• PIRMS sēdes iepazīstas ar dokumentu un sanāksmju vadības sistēmā ievietotajiem dokumentiem un lēmumu projektiem.
• PIRMS sēdes vai arī sēdes laikā PIRMS konkrētā jautājuma izskatīšanas savus priekšlikumus un jautājumus ieraksta sistēmā Namejs, tadējādi dodot iespēju kvalitatīvi sagatavot atbildi konkrētā izskatāmā jautājuma ziņotājam un arī sēdes vadītājam un protokolētājam.
• Sēdes laikā NEPRASA vēlreiz iepazīstināt ar informāciju par izskatāmo jautājumu (jo ir jau ar to iepazinies).
• Uzklausa atbildes uz saviem iesniegtajiem jautājumiem. Arī komentē, ja nepieciešams.
• Balso par lēmuma projektu (Par, Pret, Atturas).
• Sēdē piedalās līdz tās beigām.

Deputāts NEapzinīgais
(haotiķis, “mākslinieks”, provokators, diversants, oponents pēc pārliecības utt.):

• NAV iepazinies ar sistēmā ievietoto informāciju par apspriežamo jautājumu.
• NAV savus jautājumus, pretenzijas, priekšlikumus ierakstījis sistēmā Namejs.
• Pieprasa, lai ziņotājs atstāsta visu informāciju (citi tikmēr garlaikojas).
• Gari diskutē, lai gan konkrētais jautājums izskatīts un atbalstīts atbildīgajā komitejā. (Tas nekas, ka pats deputāts to komitejā atbalstīja? ).
• NEpiedalās sēdē līdz tās beigām. Dodas prom agrāk.

Nav “stilīgi”, ka ir jākavē laiks dēļ cilvēkiem, kuri negatavojas darbam komitejās, kuri neiepazīstas ar dokumentiem un informāciju pirms sēdes.

Pēc kārtējās sēdes esmu nolēmis pārstāt būt tik iecietīgs pret šādu kolēģu deputātu neproduktīvo rīcību.

Kad mēs visi veiksim pilnvērtīgi un kvalitatīvi savu deputāta darbu arī komitejās un Domes sēdēs, tad arī lemšana un lēmumi būs kvalitatīvāki, un būs labāki novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Izpildvaras darbinieki.

Cilvēki ir dažādi. Arī mūsu novada pašvaldības administrācijā.

Gribētos, lai būtu apmēram šādi:

• Darbinieks, veicot darba pienākumus, aiz normatīvu “burta” saskata arī normatīvu “garu”, un problēmas risina ar izpratni, sapratni, nav “burta kalps”.
• Valda savstarpēja uzticība gan kolēģu vidē, gan starp vadītājiem un padotajiem.
• Ir cieņpilnas, koleģiālas attiecības starp izpildvaru (darbiniekiem, speciālistiem) un lēmējvaru (deputātiem).
• Deputāti un izpildvaras vadītāji ir skaidri un nepārprotami definējuši sasniedzamos mērķus un veicamos uzdevumus.
• Principi “Ne mana cūka, ne mana druva”, “Skaldi un valdi” ir izzuduši no cilvēku galvām un rīcības.
• Darba laiks tiek veltīts tikai un vienīgi darbam.
• Darbiniekiem ir nodrošināta komfortabla un visefektīvākā vide darbam – “ātri” datori un to “tīkli”, pārdomātas informācijas sistēmas, ergonomiskas darba vietas un rīki.
• Darbinieki ir ieinteresēti padarīt darbu maksimāli labi, ir ar iniciatīvu.
  Kad rodas kāda laba doma par to, kā darīt lietas labāk, vai ko vēl darīt mēķa sasniegšanai, tad jebkura līmeņa speciālisti ir aicināti informēt par idejām savus vadītājus. Un vadītāji ar pateicību un prieku uzklausa priekšlikumus, apspriež tos ar idejas autoru un kolēģiem, un realizē idejas dzīvē.
• Ir atrasts risinājums, kā samaksāt pienācīgu atalgojumu kvalificētiem, rezultatīviem, godprātīgiem speciālistiem.
• Novada iedzīvotāji priecājas, ka novadā stradā augsti kvalificēti un ļoti labi atalgoti speciālisti. Jo saprot, ka tikai tā var sagaidīt kvalitatīvu un rezultatīvu iedzīvotāju interešu pārstāvību novadā.
• Pašvaldībā ir “atšifrēti” un atbrīvoti no darba cilvēki, kas vērpj intrigas, nodarbojas ar “tukšu salmu kulšanu”, rīkojas kā “iekšējie diversanti” un “gaisa jaucēji”.

Kā deputāts savā novadā es tiešā veidā neesmu vadītājs ne darbiniekiem pašvaldības administrācijā, ne arī kolēģiem deputātiem.

Taču kā cilvēks, mērķtiecīgi rīkojoties, varu ietekmēt gan ar darbiniekiem, gan ar kolēģiem deputātiem saistītās lietas.

Tā arī darīšu.

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Kādu iztēlojos dzīvi novadā, kad izglītības un skolu jautājumi ir izcilā stāvoklī:

• Ir palielinājies jaunu ģimeņu skaits, kuras dzīvo labiekārtotos, ērtos dzīvokļos.
• Visiem ir ērti pieejami bērnudārzi un ir pietiekami daudz vietu bērnudārzos.
• Sākumskolās un pamatskolās ir ērta, veselīga vide, komfortabli un mācīties prieku veicinoši apstākļi.
• Ir sakārtoti celiņi, ceļi u.c. infrastruktūra.
• Vecāki apzināti izvēlas savus bērnus skolot, izglītot Lielvārdes novadā.
• Vidusskola ir kā magnēts novada pamatskolu absolventiem un apkārtējo novadu pamatskolu absolventiem, skolu reitingos ierindojas saraksta augšdaļā.
• Vidusskolēni ir motivēti mācīties un pilnveidot sevi.
• Vidusskolas absolventi studē labākajās augstkolās gan Latvijā, gan ārpus tās Eiropā un pasaulē.

Es vēlos, lai šādu dzīvi mēs sev izveidotu.

Mēdz teikt, ka arī ziloni var apēst. Kumosu pa kumosam, un – darīts!

Svarīgi ir darīt pareizās lietas vispirms. Tas būtu, piemēram, šādi:

• Esošās situācijas detalizēta izpēte.
• Izpētes rezultātu analīze un ieteicamo attīstības virzienu formulēšana.
• Konkrētu sasniedzamo mērķu definēšana un rīcības plāna izstrādāšana:
  • Ilgtermiņa attīstības plāns
  • Īstermiņa rīcības plāns

Protams, visas šīs darbības veic cilvēki – pašvaldības darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, pieaicināti eksperti.

Kad būs rasta vienošanās par sasniedzamajiem mērķiem, tad, veidojot plānus, būs jāplāno arī cilvēku, finanšu un citi resursi.

Būs arī jāvērtē, vai esošie resursi ir pietiekamā daudzumā, vai tie ir nepieciešamajā kvalitātē. Vai un cik lielā mērā ir nepieciešams papildus finansējums.

Un vai iesaistītie cilvēki vēlas, spēj un ir motivēti strādāt, lai sasniegtu uzstādītos mērķus.

Gluži tāpat kā citās pārmaiņu situācijās, būs jābūt gataviem uz to, ka kāds nevarēs vai nevēlēsies strādāt ar atbilstošu atdevi mērķu sasniegšanā. Tādā situācijā procesa vadības grupai būs jāvērtē, vai konkrētajam cilvēkam ir nepieciešama un jāsniedz kāda palīdzība, vai arī šī cilvēka vietā būs jāuzaicina cits (vairāk motivēts, spējīgāks utml.).

Un visos šajos procesos katram jādarbojas, paturot prātā sasniedzamos mērķus.

Arī deputātiem šajā procesā būs milzum svarīga loma:

• Sadarboties un līdzdarboties ar situācijas izpētes un plānu izstrādes grupu.
• Izprast pašiem un aktīvi komunicēt ar novada iedzīvotājiem par plāniem, darbiem un plānotajiem rezultātiem.
• Būt atvērtiem un radošiem nepieciešamo risinājumu finansējuma nodrošināšanā.
• Visos iespējamos veidos atbalstīt gan vadības grupu, gan visus iesaistītos novada darbiniekus.

Skan vienkārši.

Ļoti sagaidu, ka soli pa solim izveidosim raksta pirmajās rindkopās aprakstīto stāvokli.

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Vai iedzīvotājiem ir izdevīgi, ja pašvaldības censtos ietaupīt uz darbinieku algām? NĒ!

Daži no pašvaldības uzdevumiem, kā minēju bloga ierakstā “Pašvaldības budžets 2018: Izdevumi izglītībai” ir:

• organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus;
• gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību;
• gādāt par iedzīvotāju izglītību;
• rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību;
• nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu;
• nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību;
• sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Par katru no atbildības sfērām pašvaldībā ir atbildīgs kāds darbinieks vai darbinieki.

Par darbu tiek maksāta alga.

Alga pašvaldības darbiniekiem tiem maksāta no pašvaldības budžeta, tātad no nodokļu maksātāju naudas.

Tiktāl viss ir vienkārši.

Mums, novada iedzīvotājiem, rūp, lai mūsu nauda tiek izmantota visefektīvākajā veidā, un lai mēs “nepārmaksātu”.

Liela daļa cilvēku novados līdz ar to sagaida, lai pašvaldībās algās tiek maksāts pēc iespējas mazāk. Un gadās dzirdēt pārmetumus par pašvaldību darbinieku it kā lielām algām.

Vai pašvaldības darbinieku algas tiešām var saukt par lielām?

Valsts un pašvaldību darbinieku atalgojumu nosaka “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”.
Likumā 3.pielikumā ir noteiktas Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas.

(Mēnešalgu grupa; Mēnešalgas maksimālais apmērs (euro) pirms nodokļu  nomaksas)
16;          ne vairāk kā 2441
15;         ne vairāk kā 2353
14;         ne vairāk kā 2264
13;         ne vairāk kā 1917
12;         ne vairāk kā 1647
11;         ne vairāk kā 1382
10;         ne vairāk kā 1287
9;         ne vairāk kā 1190
8;         ne vairāk kā 1093
7;         ne vairāk kā 996
6;         ne vairāk kā 899
5;         ne vairāk kā 802
4;         ne vairāk kā 705
3;         ne vairāk kā 608
2;         ne vairāk kā 530
1;         ne vairāk kā 450

Uz šī likuma 7.panta pamata ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs”, kuros ir detalizēti aprakstīti amati un pienākumi.

(Piemēram, pašvaldības policijas darbiniekiem algas, saskaņā ar likumu un MK noteikumiem, var būt no 6. līdz 9. mēnešalgu grupai. Atkarībā no veicamajiem pienākumiem un atbildības līmeņa.)

Līdz ar to pašvaldībām savu darbinieku atalgojuma noteikšanā “spēles laukums” ir ierobežots.

Domāju, ka vēlme nemaksāt lielas algas pašvaldību darbiniekiem, ko var vērot sarunās ar daļu iedzīvotāju, ir ar potenciāli negatīvu ietekmi uz pašiem iedzīvotājiem.

Padomāsim.

Ja mēs iedomājamies uzņēmumu, kura gada apgrozījums ir nedaudz virs 12 miljoniem EUR, tad ir akceptējams, ka tā izpilddirektors, atbilstoši šim ievērojamam budžetam, saņem arī cienījamu atalgojumu. Un tāpat arī uzņēmuma nodaļu vadītāji un uzņēmuma jurists noteikti būtu augsti kvalificēti, lai ar savu darbu nodrošinātu efektīvu uzņēmuma darbību un rūpētos par juridiskajām lietām. Šādam uzņēmumam mēs nepārmestu, ja vadītāju atalgojums būtu pat krietni virs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktā augstākā atalgojuma.

Savukārt pašvaldības darbiniekiem, kuras gada budžets ir nedaudz virs 12 miljoniem EUR, mēs vēlamies maksāt daudz mazāku algu, bet sagaidām, ka speciālisti visu zinās, visu pratīs izdarīt ātri UN efektīvi utt. !!!

Tā nemēdz būt!

Novada iedzīvotāju interesēs ir, lai novada infrastruktūras uzturēšanai tiktu piesaistīts maksimāli liels līdzekļu apjoms, lai tiktu izveidota kvalitatīva un ērti lietojama infrastruktūra. Tāpat arī izglītībai, veselībai, sociālajiem pakalpojumiem nepieciešami līdzekļi un perfekti strādājoša sistēma. Ir jāmeklē līdzekļi investīcijām visos iespējamos fondos, ir jāstrādā ar ministrijām, “izsitot” izdevīgākus lēmumus novadam. Ir jābūt gudriem gan finansēs, gan juridiskajos jautājumos, lai izpētītu un izmantotu vismazākās iespējas novadam rast risinājumus dažādās niansētās situācijās.

Kurš no mums ir tik naivs, lai cerētu, ka, saņemot minimālajai algai tuvu atalgojumu, darbiniekiem būs prātā domas par darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas jautājumiem?! Un vai zemu atalgots darbinieks būs tas, kurš būs gatavs domāt un cīnīties par smalku, niansētu jautājumu risināšanu novada labā?!

Līdz ar to ir nepārprotami skaidrs, ka:

1. Nepieciešami augsti kvalificēti, uz attīstību un efektivitātes uzlabošanu motivēti darbinieki;
2. Ir jāmaksā atbilstošs atalgojums, lai spētu piesaistīt šos cilvēkus darbam pašvaldībā;
3. Ir jāizmanto visi iespējamie organizatoriskie risinājumi un informācijas tehnoloģijas, lai pašvaldības funkciju nodrošināšanai ir jātērē pēc iespējas mazāk laika un cilvēkresursu;
4. (1-3) punktu realizēšanai ir jāsameklē un jānodrošina finansējums.

Novada politiķiem, deputātiem, jāprasa augsta rezultativitāte no pašvaldības, un tai pat laikā jālemj par lielāka atbalsta izrādīšanu atalgojuma, motivēšanas, organizatorisku un informācijas tehnoloģiju jomā.

Tad varam arī gaidīt pozitīvu atdevi un labāku servisu iedzīvotājiem.

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Vairākkārt esmu sastapies (tāpat kā daudzi citi) ar situāciju, kad deputāta uzvedība liekas nesaprotama, izaicinoša, narcisiska, pat uz rupjības robežas.

Un tad prātā rodas pārdomas par konkrētā cilvēka rīcības motīviem, problēmām, iespējamām “bērnības traumām” utt. Kas ir tas, kādēļ deputāts (politiķis) uzvedas tieši tā? Vai tiešām viņš (viņa) nezina, kādas ir labas uzvedības normas? Un vai nav dzirdējis par valsts amatpersonas statusu un no tā izrietošiem uzvedības un rīcības noteikumiem?

Privātā saskarsmē, ja kāds Tevi apvaino vai pat aizskar, Tu vari diezgan brīvi izvēlēties reaģēšanas veidu un rīcību. Var “atcirst” atpakaļ tā, ka aizskārējs vairs negribēs nonākt tādā vārdu “caurvējā”. Un ir iespējamas citas tautā zināmas, bet šeit vārdā nenosauktas metodes, kur pāridarītājam tiek “parādīta Rīga” par nelāgo rīcību.

Un vēl. Iedomājos, ka, iespējams, Latvijā ir arī tādi cilvēki, kuri neko nezina par uzvedības normām, ētiku.

To var labot.

Cilvēkam izstāsta, ka ir vispārpieņemtas uzvedības normas (protams, dažādās kultūrās tās var atšķirties), ka eksistē ētikas pamatprincipi. Un izskaidro arī, ka šīs normas un ētikas principi sabiedrībā rada nosacījumus vieglākai, labākai savstarpējai sapratnei un sadarbībai.

Daži izvilkumi no Lielvārdes novada pašvaldības Ētikas kodeksa.

(http://lielvarde.lv/images/extrainfo/9991931/%C4%92TIKAS%20KODEKSS%20077a_2015.pdf)

“Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.). Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.”

“Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Domes deputāta statusu nesavienojamus izteicienus.”

“Deputāts balstās uz pilnīgiem un no uzticamiem avotiem iegūtiem un apstiprinātiem faktiem, to objektīvu interpretāciju un argumentāciju; sava viedokļa paušanā neizmanto sagrozītu informāciju un puspatiesības – tikai daļēju deputātam zināmo faktu atklāšanu.”

“Deputāts neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un Pašvaldības institūciju lēmumus.”

“Deputāts pastāvīgi izglītojas, apgūst savas valsts un citu valstu demokrātijas un politiskās kultūras pieredzi.”

“Deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Domes sēžu laikā.”

Ko darīt?

Dažreiz ir pietiekami, ja nevēlamu rīcību nosauc īstajos vārdos un cilvēkam tiešā veidā izskaidro, kas konkrēti viņa rīcībā ir jāmaina.

Divi rīcības piemēri, ko esmu novērojis biežāk kā pārējās situācijas:

1. Deputāts komitejā konkrēto jautājumu ir izdiskutējis un akceptējis, bet Domes sēdē sāk kā no “baltas lapas”. Ar iebildumiem, pieprasījumiem visu izskaidrot utt. Un tad rodas sajūta, ka deputāta aktivitāte varētu būt saistīta ar to, ka Domes sēdē notiek audio ieraksts. Iespējams, ka ir radusies vēlme vai nepieciešamība demonstrēt vēlētājiem savu aktīvo pozīciju.
2. Deputāts sēdes laikā “it kā klusiņām” komentē procesu vai kādu no sēdē klātesošajiem. Tādējādi ziņotājs par konkrēto apspriežamo jautājumu tiek traucēts, vai pat aizskarts. Citreiz kāds no deputātiem saskarsmē lieto vārdus, kuru vietā televīzijas un radioraidījumos skan skaņas signāls “pī”. Saskaņā ar uzvedības normām un ētikas principiem šāda rīcība nav pieļaujama.

Tagad, pārlasot pašvaldības Ētikas kodeksu, redzu literatūru, ko šādiem deputātiem vajadzētu vēlreiz izlasīt.

Jo esmu pozitīvs. Jo ticu, ka arī kārtīgi uzvesties var iemācīt.

Ja apmācāmais pats to vēlas.

Ja nu ir situācija, kad cilvēks nevēlas mācīties un rīkoties atbilstoši pašu pieņemtajām normām, tad ir jādod iespēja Ētikas komisijai strādāt.

Nu padomāsim paši – kam mums tautas priekšstāvis, kurš (-a) ar savu rīcību nerāda pozitīvu piemēru saviem vēlētājiem.

---

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (izmantojot datoru) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā).